I dzeine, dzeinis Laud., ="savilkts un saluocīts aude̦kls, ka var uz buomja pēc aušanas uztīt" Lös. n. Etn. III, 163, [Erlaa]; vgl. dzeinis 2, [dzèine2 Bers. "uztîta dzija".]
II dzeine "?": es pacēlu vainadziņu kuplumā, augstumā, devītā dzeinītē [Var.: žuburā] BW. 8640. [dzeine Bers. "pīne nuo stiebriņiem. dzijām vai cita kā";"auch von denzīļu rindiņaseines Kranzes".]