dzelkne
dzelkne, dzelksne, dzelˆknis [Kr.], dzelksnis [Ronneb.], gew. Pl.,
1) Mariendistel, Silberdistel (carduus marianus
RKr. II, 69; n. Konv. 2 2123 carduus crispus): ganuos gāju, dzelkšņus plūcu BW. 6260;
2) [dzel˜ksnis Ruj., Salis], Distel überhaupt:
dzelkšņu kruonis MWM. VII, 575;
3) [dzel˜ksnis Ruj.], der Stachel:
ruožu bez dzelkšņiem nav Apsk. I, 388.
Avots: ME I, 541
1) Mariendistel, Silberdistel (carduus marianus
RKr. II, 69; n. Konv. 2 2123 carduus crispus): ganuos gāju, dzelkšņus plūcu BW. 6260;
2) [dzel˜ksnis Ruj., Salis], Distel überhaupt:
dzelkšņu kruonis MWM. VII, 575;
3) [dzel˜ksnis Ruj.], der Stachel:
ruožu bez dzelkšņiem nav Apsk. I, 388.
Avots: ME I, 541