dzievināt

dziêvinât 2 NB.,

1) arbeiten lassen:
saimnieks dikti dziêvina 2 ļaudis Dunika.;

2) "?": lustīgs mani uzaudzēja, vēlīgs mūžu dzievināja (Var.: kārsināja) RKr. XX, 61.

Avots: EH I, 364