dzinums

dzinums, der Trieb (einer Pflanze): sakņu atvases jeb dzinumi Latv.

Avots: ME I, 552


dzinums

dzinums,

1): auch Frauenb.; ‡

2) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Treibens, Jagens:
kumeliņa dzinumiņu BW. 19046. es tautieša dzinumiņu te̦k[u] ar vienu tecējumu 33643, 3.

Avots: EH I, 359