dīžļāt

dīžļât, -āju N.-Schwanb., Kokn., Grünh., Gr.-Sess., Alt-Rehden, mit den Füssen stampfen, unruhig sein, die Füsse heben: zirgs dīžļā pa sudraba grīdu LP. I, 135. jau manas kājiņas dīžļāt dīžļā BW. 1897. Refl. -tiês, unruhig sein: zirgi nemierīgi dīžļājas un kapājas ar kājām MWM. VIII, 290.

Avots: ME I, 479