dūņājs
dùņājs,
1) eine mit Schlamm bedeckte Stelle, eine Schlammasse: avuotā līdz pat malām tik rē̦guosies dūņājs glums A. XX. 529.
sagrābj vēzi dūņājā Zalkt. I, 7;
2) = dūņains BW. 12350. 6 u. a.
Avots: ME I,
528,
529
dūņājs
dùņājs,
1): kâ var siekste sieksti lauzt - abas gul dūņājā BW. 8491 var.
Avots: EH I,
348