ellêtiês, - ējuos, - ējuos, sehr eiftig, mit aller Kraft arbeitet Etn. I, 105: viņš jau tâ ellējas..., dienu, nakti neguļ Naud.

Avots: ME I, 568

ellêtiês, ‡

2) "trakuot" Ar., schelten, zanken, schimpfen; tätlich werden ("kauties") Siuxt.

Avots: EH I, 368