gaisonis

gàisuonis, gàisuons [PS.],

1) ein Windbeutel; ein unruhiger Mensch
Burtn.;

2) slikts gaisuons, schlechtes Wetter
Burtn. n. U. [Zu gaiss.]

Avots: ME I, 588


gaisonis

gàisuonis,

1): ein wildes, unbändiges Pferd:
ar tuo gaisuõni 2 nav ne˙kāda braukšana Orellen.

Avots: EH I, 378