Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'gãm' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'gãm' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (16)

apžagām

apžagãm "?": apžagām kāzās sēdēt. kā pa apžagām (pa juokiem) iznāca taisnība Dobl.

Avots: ME I, 138


apžārgām

apžārgãm (li. apžargomis) Barb., apžarnis Dr., [apžārbin Fehteln], apžārbeniski [Sunzel, Sissegal], Lub., apžārni Bers., apžarniski, rittlings: uzkāpi apžarniski, tad labāki saturēsi Tirsen.

Avots: ME I, 138


apžērgām

apžẽ̦rgãm Nigr., apže̦rgus, apžē̦rgus, apžē̦rgu Kazd. (li. apžargomìs),

1) rittlings
Etn. III, 65; uzme̦tas apže̦rgus uz kāda vītuola stumbra Antr. II, 69;

2) [in Zabeln apžē̦rgus = apžē̦rbām 2].

Avots: ME I, 139


gāma

gãma [Ruj., Bauske], einer, der übermässig viel isst Salisb.

Avots: ME I, 617


gāmeklis

gãmeklis Lems., Wainsel, = gãma: tas g. jau viens pats grib visu nuorīt.

Avots: EH I, 389


gāmēt

gãmêt: zur Etymologie vgl. Būga KZ. LII, 277.

Avots: EH I, 389


gāmēt

gãmêt [Ruj.], = kāmêt U., übermässig viel essen: kuo nu tu gāmē tik daudz: pārēdīsies Salisb.

Avots: ME I, 617





gāmurs

gãmurs: auch (mit à 2 ) Wessen n. FBR. XIII, 84, Sonnaxt.

Avots: EH I, 389


gāmurs

gãmurs [C., Jürg.],

1) der Kehlhof:
dažiem cilvē̦kiemmm stāv ģamurs izspiedies uz āru Lasd.;

2) die Luftröhre
Mag. IV, 2, 116;

3) der Kropf
Bers. n. A. XII, 868. - Zu li. gomurỹs "Gaumen", [an. gómr "Zahnfleisch", ae. góma, ahd. guomo "Gaumen"; s. W. Schulze KZ. XXVII, 429, Trautmann Wrtb. 77].

Avots: ME I, 617


ilgām

il˜gãm,

3): auch ohne cik: i. tad tur "cik ilgi tad tur" Sessw.

Avots: EH I, 429


ilgām

il˜gãm Kmpf., AP., tahm. il˜gam (wohl auch im mittlerem Dial. hier und da mit kurzem a), Instr. Pl. fem. g. von il˜gs,

1) lange
(nur temporal): ne ilgām tautu meita valkās zīļu vainaciņu BW. 6012. vai ilgām tavs mūžiņš? pa ilgām, so lange: lustīgam man dzīvuot, ne ilgām mans mūžiņš; tik ilgām mans mūžiņs, kâ vasaras launadziņš BW. 84. tik ilgām sklidināju, līdz meitiņu pavēlēja;

3) cik ilgām (ilgam), wie lange:
cik ilgām tas tâ būs? Psalm. 74, 9. lustīgam man dzīvuot, ciek ilgām man dzīvuot BW. 84.

Avots: ME I, 705



pārvagām

[pãrvagãm, Adv., eine Furche um die andere: kariupeļus stāda pārvagām Jürg.]

Avots: ME III, 185

Šķirkļa skaidrojumā (5)

gāmars

gāmars, = gãma: rij kâ g., bet labumā neiet Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616.

Avots: EH I, 389



ilgam

il˜gam (unter il˜gãm ),

1): auch Frauenb., Orellen.

Avots: EH I, 429


lengu

le̦ñgu, ļe̦ñgãm C., Smilt., in Verbindung mit lingu, wackelnd, schlaff: gaŗakaulis, kas katru darbu guorīdamies iesaó un lingu le̦ngu pabeidz LP. I, 15.

Avots: ME II, 451


ņegu

ņe̦gu ņe̦gãm [Nerft], ņigu ņe̦gãm, lärmend, schreiend, tobend, drunter und drüber: rej sunīši ņigu ņe̦gu (Var.: ņigu ņagu, ņiku ņaku) BW. 15327, 7. mazi vilki ņigu ņe̦gu! 2160. pa krūmeļiem iet ņigu ņe̦gu LP. VI, 368. tur apakšā ve̦lni tūtiņ kâ mežs princesei ņigu ņe̦gu apkārt V, 129. [bē̦rni ņēmās pa istabu ņigu ņe̦gām Lennew.]

Avots: ME II, 897