gārša

I gārša, garša, gārši, Giersch, Geissfuss (aegopodium podagraria): dažuos gabaluos vāra arī nātru un garšu kāpuostus Etn. I, 18. S. gārsa.

Avots: ME I, 619


gārša

II gãrša,

1) grosser (trockener
N.- Schwnb.) Wald, namentlich Fichtenwald, aber auch Laubwald [Ronneb.]: māsiņa mana nuogājuse sausu gāršu maliņā BW. 25926. redzēju sila gāršu trim reizēm nuolīžuojam 27301. rudzi kâ gārša Etn. II, 188;

2) Gebröch
L.;

3) gārša zeme, gārši, nasses, morastiges Land
Hr. n. U. - [Wohl zu dziŗa "Wald" und vielleicht (nach Fick Wrtb. III 4 , 40) an. kjarr "Gebüsch"; s. Lindén Stud. 8 3 , Sommer Balt. 127, Būga Aist. St. 100.]

Avots: ME I, 619


gārša

II gãrša,

1): Laubwald mit Grasboden
Salis. Vgl. die Gesindenamen Gārša Lvv. I, 70, 77, 93, (mit ã) 1, 26, 59, 62, 91, 103, 109, 110. Gāršas 1, 17 (mit ã) 1, 41; II, 29, Gãršiņas I, 42. Gāršnieks I, 92, Gāršnieki I, 73 (2X), 76. 77, 79, 80, 84, 96 und den Dorfnamen Gārša Lvv. II, 180.

Avots: EH I, 390