gūšķis, [ein Nimmersatt Wid.]; "grābšķīgs cilvē̦ks, kurš viena darba darba nepabeidzis ķeŗas pie uotra, kuo vēl nenākas strādāt": vēl rudzi nav nuopļauti, jau kâ gùšķis ² [Lis.] skrēja pie liniem Tirsen. Zu gũstīt.

Avots: ME I, 687

gūšķis, ‡

2) "aplam runātājs" Saikava: gūstās kâ g.

Avots: EH I, 422