gabalnieks
gabalniẽks,
1) ein Arbeiter, der vom Wirt zur Bebauung ein Stück Land erhält, wofür er verpflichtet ist, dem Gutsherrn die obliegenden Frohndienste zu leisten:
vēl tagad ir pazīstamas šādas gājēju šķiras: zirgu pārinieki, bandinieki jeb gabalnieki... Etn. III, 133. gabalnieki dabūjuši 1 1/2 puspūrvietas katrā tīrumā (uz trim tīrumiem jeb latām strādājuot...); saimniekam šie gājēji ne˙maz nee̦suot kalpuojuši, bet zemi lietuojuši kâ atlīdzinājumu par muižai saimnieka vietā nuokalpuotām dienām ibid.;
2) einer, der auf einem einegewiesenden Stücke des Hofsfeldes arbeitet
U., Spr.;
3) der Halbkörner,
gew. pusgraudnieks Kokn. n. A. XII, 868;
4) ein kräftiges, stämmiges Pferd
Kokn. A. XII, 868; Bers.
Avots: ME I, 579
1) ein Arbeiter, der vom Wirt zur Bebauung ein Stück Land erhält, wofür er verpflichtet ist, dem Gutsherrn die obliegenden Frohndienste zu leisten:
vēl tagad ir pazīstamas šādas gājēju šķiras: zirgu pārinieki, bandinieki jeb gabalnieki... Etn. III, 133. gabalnieki dabūjuši 1 1/2 puspūrvietas katrā tīrumā (uz trim tīrumiem jeb latām strādājuot...); saimniekam šie gājēji ne˙maz nee̦suot kalpuojuši, bet zemi lietuojuši kâ atlīdzinājumu par muižai saimnieka vietā nuokalpuotām dienām ibid.;
2) einer, der auf einem einegewiesenden Stücke des Hofsfeldes arbeitet
U., Spr.;
3) der Halbkörner,
gew. pusgraudnieks Kokn. n. A. XII, 868;
4) ein kräftiges, stämmiges Pferd
Kokn. A. XII, 868; Bers.
Avots: ME I, 579