[gàisība "Neigung zu albern od. zu tollen" Serben, Schujen u. a.]

Avots: ME I, 586

*gaisība od. *gaisībe, = gaisĩba, Licht, Helligkeit: gen. s. gaisybes Ev. v. J. 1587, S. 1.]

Avots: ME I, 586

I gàisība: auch Ruj.; "aušība, izklaidība" (mit aĩ ) Wolgunt.

Avots: EH I, 377