galuôt (li. galúoti), tr., ein Ende machen, töten: ve̦lns gribējis tuo galuot LP. VI, 431. Refl. - tiês [li. galúotis], lärmen, tollen, sich balgen: bē̦rni galuojas. galuôšanâs, das Lärmen Lautb. Ind. un Arija 56. Vgl. galēties.

Avots: ME I, 595, 596

galuôt, Refl: -tiês,

1): auch ("rasen, spielen")
Gramsden: viņa ... galuojas ar kungu Janš. Līgava I, 26 (ähnlich II, 218, 397). meitenēm ... neatliks laika duomāt par jārēšanuos un galuošanuos ar puišeļiem I, 34; ‡

2) zu Ende gehen:
diena jau galuojas Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 154); ‡

3) sich naeh etw. sehnen, etw. zu erlangen suchen
Wolmarshof: g. pēc mantas; ‡

4) = galêtiês 3 (?): dienas ir naktis gājis ir galuojies jūsu darba Janš. Dzimtene III ² , 157.

Avots: EH I, 381