gal̂ve̦ns*, hauptsächlich, wichtig: galve̦nā lieta, die Hauptsache; galve̦nais nuolūks, der Hauptzweck; galve̦nie ieme̦sli, die hauptsächlichen Ursachen.

Avots: ME I, 597

galve̦ns, ‡

2) tüchtig ("krietns, dūšīgs") Gramsden (mit al̂ ² ): iekš bībelstāstiem es biju dikti g.

Avots: EH I, 381