garča‡ *garča od. *garčs; = ‡ gar̂ce 2 : saiminieks salasīja tikai garču labības Pas. IV, 175 (aus Jasmuiža). (Zu einem nom. s. *garcis?): garčiem pienu mērējuot BW. 16421, 1.Avots: EH I, 383