garši
II gar̂ši, gārši, Adv.,
1) herzlich:
garši, garši pasmējuos BW. 23282. viņš nuolaizījās un garši nuorēcās Sudr. E. lapsa gārši pasmējusies LP. VI, 269;
2) wohlschmeckend, erquickend
Diez n. U.;
[3) mit Wohlgefallen: guovis garši ē̦d zāli Mar.].
Avots: ME I, 604
1) herzlich:
garši, garši pasmējuos BW. 23282. viņš nuolaizījās un garši nuorēcās Sudr. E. lapsa gārši pasmējusies LP. VI, 269;
2) wohlschmeckend, erquickend
Diez n. U.;
[3) mit Wohlgefallen: guovis garši ē̦d zāli Mar.].
Avots: ME I, 604