garens

gare̦ns, gaŗe̦ns [Nigr.], gaŗains Karls., [Salis], Mar. n. RKr. XVII, 135, länglich: gare̦ns e̦ze̦rs LP. VII, 1296; gaŗe̦na galva. gar garenēm, lang un breit: izrunājos gar viņu gar garenēm, bet viņš ir ausu nepaceļ Naud.

Avots: ME I, 602


garens

gaŗe̦ns (unter gare̦ns): auch Dunika, Iw:

Avots: EH I, 385