garkūlis

gaŗkūlis (gew. Pl. gaŗkùļi [C., Bers., Kl., gaŗkûļi 2 Dond., Wandsen, Gr. - Essern]), gaŗkūla, gew. Pl. gaŗkuļu (gaŗkūlu Konv. 2 763) salmi, [gaŗkūļa salmi Trik.] od. gaŗkūlsalmi, gaŗkuļi JK. V, 147, [Kreuzb., gaŗkula Lis., garkulas Nerft], auch gārkuļi A. VIII, 1, 76; [loc. s. gārkulā] BW. 12665, [garkolas (aus *gaŗkulas) Warkh., Dubena], Langstroh. [Zu kult.]

Avots: ME I, 606


garkūlis

gaŗkūlis: auch (mit û 2 ) Siuxt, Plur. gaŗkûļi 2 auch Salis: gaŗkūļu kūlītī BW. 28769.

Avots: EH I, 386