gaŗmèlis,

1) der Langzungige;

2) der Spötter, Verleumder
RKr. II, 56: drĩz gaŗmēļi viņa līksmību izjauca.

Avots: ME I, 607

gaŗmèlis,

2): auch Sessw.; tā māsiņa gaŗmēlīte, tā paņēma manu dziesmu BWp. 908, 7 var.

Avots: EH I, 386