glaũns,

1) gewandt:
viņš glauns zaglis ar ruokām un ar mēli Selb.;

2) fein:
glauns jaunskungs LP. V, 06. Glauni ģērbies kungs. kungs brauc glaunuos ratuos MWM. IX, 98. [Wenn das Wort alt ist, wohl zu glaums.

Avots: ME I, 622

glaũns: mit àu Ramkau,

2): glauni rudzi, guter Roggen
Ramkau; ‡

3) glatt
Iw., Schwitten: nuokasīt cirvja kātu glaũnu.

Avots: EH I, 391