gleijāt
I gleĩjât,
1): pē̦das: dze̦sdami un gleijādami (susglsichend, ebnend)
Janš. Mežv. ļ. II, 351.
Avots: EH I, 392
1): pē̦das: dze̦sdami un gleijādami (susglsichend, ebnend)
Janš. Mežv. ļ. II, 351.
Avots: EH I, 392
gleijāt
‡ II gleĩjât, (über andere sprechend) klatschen NB.: viņa gleijāja ar saimnieci vairākas stundas; nu būs daudz jaunu ziņu.
Avots: EH I, 392
Avots: EH I, 392
gleijāt
‡ III gleĩjât Stenden,
1) sich abkühlen lassen:
g. sakarsušu zirgu;
2) sich erholen lassen:
g. ruokas. Refl. -tiês,
1) sich abkühlen;
2) sich erholen.
Avots: EH I, 392
1) sich abkühlen lassen:
g. sakarsušu zirgu;
2) sich erholen lassen:
g. ruokas. Refl. -tiês,
1) sich abkühlen;
2) sich erholen.
Avots: EH I, 392