gleijāt

[gleĩjât,

1) ausgleichen
(fig.) N. - Bartau;

2) "härten",
rūdīt."]

Avots: ME I, 624


gleijāt

I gleĩjât,

1): pē̦das: dze̦sdami un gleijādami (susglsichend, ebnend)
Janš. Mežv. ļ. II, 351.

Avots: EH I, 392


gleijāt

II gleĩjât, (über andere sprechend) klatschen NB.: viņa gleijāja ar saimnieci vairākas stundas; nu būs daudz jaunu ziņu.

Avots: EH I, 392


gleijāt

III gleĩjât Stenden,

1) sich abkühlen lassen:
g. sakarsušu zirgu;

2) sich erholen lassen:
g. ruokas. Refl. -tiês,

1) sich abkühlen;

2) sich erholen.

Avots: EH I, 392