glodens
gluode̦ns,
1) [gluõde̦ns C.], glatt
Sissegal, LKVv.;
2) gewandt, pfiffig, kriecherisch
AP., A. - Rahden n. A. XIII, 251: mežasargs bijis tāds glums un gluode̦ns, sle̦pe̦ni viltīgs Upīte Medn. laiki 236.
Avots: ME I, 632
1) [gluõde̦ns C.], glatt
Sissegal, LKVv.;
2) gewandt, pfiffig, kriecherisch
AP., A. - Rahden n. A. XIII, 251: mežasargs bijis tāds glums un gluode̦ns, sle̦pe̦ni viltīgs Upīte Medn. laiki 236.
Avots: ME I, 632