glumêt, - ẽju, sich mit Schleim bedecken, schleimig werden U., Spr., [Lis.].

Kļūdu labojums:
schleimig = schleimig, glatt, schlüpfrig

Avots: ME I, 629

glumêt: siltā laikā gaļa sāk g. Auleja, Zvirgzdine. gurķu spainītis tur par velti glum AP. ‡ Refl. -tiês "?": gaļa ap luocekļiem glumas Dünsb. Od. 227.

Avots: EH I, 394