glâba [Bers.] (li. glo`ba "попеченiе"),

1) Lebensmittel, Auskommen:
viņas savā glāba St.;

2) Hilfe, Rettung:
še glābas negūsim Sudr. E. nevē̦luos, ka te vēl ilgāk glābas trūktu Sudr. E. MWM. VI, 331; VIII, 92. Zu glâbt.

Avots: ME I, 623

glâba, ‡

3) (wo?) "Notbehelf";
hierher gehört ahscheinend der instr. oder acc. s. glābu in der Phrase krievu valodu tuo glābu ("cik necik") e̦smu izmācījies G. Brasche Priekšzīmju krājums rakstītājiem Jelgavā (1859), S. 51.

Avots: EH I, 391, 392