glīnēt

glīnêt U., = glūnēt. [Reimwort zu blĩnēt I, vielleicht aus blīnēt und glūnēt kontaminiert.]

Avots: ME I, 627


glīnēt

glīnêt: kaķis glĩn uz putniem Seyershof.

Avots: EH I, 393