glītot

glîtuôt,

1) sauber, schön machen:
pārvaldnieks glītuoja savas istabas Stari II, 520;

2) zivilisieren
* Kronw.

Avots: ME I, 628


glītot

glîtuôt, ‡ Refl. -tiês,

1) sich sauber, schön machen;

2) sich ausbilden, sich verfeinern:
skuoluošanās un glītuošanās ... bijuse vajadzīga Janš. Dzimtene I, 395.

Avots: EH I, 394