guõtiņa [Tr.], Demin. von gùovs,

1) die junge Kuh, Färse, oft als Liebkosungswort für Kuh überhaupt:
man guotiņas nedzē̦rušas BW. 6928. dabū man triju gadu guotiņu I Mos. 15, 9;

2) dieva guotiņa coccinella septempunctata Latv.;

3) ["der Blütenkolben des Kalmus" Nerft]: tu man plūci skalbju guotiņas Stari II, 92.

Avots: ME I, 692

guõtiņa,

2): auch Borchow.

Avots: EH I, 424