grābšķis
grãbšķis [Nigr. grâbšķis Trik.],
1) ein Zugreifer, ein Dieb
Etn. III, 172, Trik. ;
2) ein Fasler, Tölper
Kand. : skrandas, ar kaŗām izpušķuojas ziņkārīgie grābšķi ;
3) der Plur. grãbšķi,
a) zusammengeharkter Roggen
Kand., Trik. ;
b) Unsinn, aus der Luft gegriffenes Zeug :
jābrīnās, nuo kurienes ziņuotājs tādus tukšus grābšķus ķēris Ar., Spr. ar tādiem grābšķiem ne cik tāļu nevar tikt A. XIII, 455.
Avots: ME I, 643
1) ein Zugreifer, ein Dieb
Etn. III, 172, Trik. ;
2) ein Fasler, Tölper
Kand. : skrandas, ar kaŗām izpušķuojas ziņkārīgie grābšķi ;
3) der Plur. grãbšķi,
a) zusammengeharkter Roggen
Kand., Trik. ;
b) Unsinn, aus der Luft gegriffenes Zeug :
jābrīnās, nuo kurienes ziņuotājs tādus tukšus grābšķus ķēris Ar., Spr. ar tādiem grābšķiem ne cik tāļu nevar tikt A. XIII, 455.
Avots: ME I, 643