grãvis, gŗãvis, der Graben. Entlehnt [nebst estn. (k)rāw und li. griõvis od. grovė˜ aus mnd. grave ; vgl. Leskien Nom. 294].

Avots: ME I, 645

grãvis: lauka grāvja maliņā BW. 9307. te̦kuošā grāvītī 8346, 2.

Avots: EH I, 401