grāvêtiês, gŗāvêtiês,-ẽjuos, freqn. von gŗauties, poltern, lärmen Grünh., Naud. : gar durvīm grāvējušies sveši cilvē̦ki Balt. V. kas pa namu grāvējās BW. 2723. sāka atkal pa pili grāvēties LP. VI, 988. viņa kliedz, raud draud, lūdz, grāvējas it visādi Deglavs Lielā Lavīze 78.

Avots: ME I, 644, 645

gŗāvêtiês (unter grāvêtiês): tajā (= rijā) ve̦lni pa naktīm gŗāvējuoties Pas. XI, 248; sich intensiv betätigen (mit ã ) Siuxt: nu es e̦su a[t]ka[l] ve̦sala; nu varēs a[t]ka[l] g. pa pasauli.

Avots: EH I, 414