grūžs

[grūžs Lubn., = ašķis; vgl. grūzis 2.]

Avots: ME I, 670

grūžs

grūžs: auch (mit ù 2 ) Gr.- Buschh., Warkl.; zirgam grùžs 2 ("?") vis˙labais siens; luops gan neē̦d Heidenfeld.

Avots: EH I, 413