grūdiens
grûdiẽns,
1) der Stoss:
vēja grūdiens izgāzis kuoklē̦tāju jūŗā LP. V, 85; lietus grūdieni; [
2) eine Speise aus gestossenen Erbsen
Ronneb., Smilt. Vgl. grūdenis].
Avots: ME I, 667
1) der Stoss:
vēja grūdiens izgāzis kuoklē̦tāju jūŗā LP. V, 85; lietus grūdieni; [
2) eine Speise aus gestossenen Erbsen
Ronneb., Smilt. Vgl. grūdenis].
Avots: ME I, 667