gramšķīt
‡ gramšķît,
1) raffen, stehlen
Fest. (mit am̂); zirgs ar lūpām gràmšķī (rafft, sucht) sienu AP., (mit àm 2 ) Schwanb.;
2) suchen
N.-Peb. (mit àm), Lemsal (mit am̂ 2 ): g. vārdus Fest. Refl. -tiês, hin und her tappend (fig.) sprechen: kuo tu gramšķies? teic laukā, nerunā niekus! Fest. gràmšķīties (suchen) pēc vārdiem N.-Peb.
Avots: EH I, 398
1) raffen, stehlen
Fest. (mit am̂); zirgs ar lūpām gràmšķī (rafft, sucht) sienu AP., (mit àm 2 ) Schwanb.;
2) suchen
N.-Peb. (mit àm), Lemsal (mit am̂ 2 ): g. vārdus Fest. Refl. -tiês, hin und her tappend (fig.) sprechen: kuo tu gramšķies? teic laukā, nerunā niekus! Fest. gràmšķīties (suchen) pēc vārdiem N.-Peb.
Avots: EH I, 398