graudnieks
graûdniẽks, f. - niêce,
1) (= pusgraudnieks) der Halbkörner, die - in;
2) ein Knecht, der als Lohn Korn bekommt:
graudniekam liek uz gabaliem strādāt Etn. III, 135. graudniece iet tik pie lauka darbiem un kulšanas III, 136.
Avots: ME I, 638
1) (= pusgraudnieks) der Halbkörner, die - in;
2) ein Knecht, der als Lohn Korn bekommt:
graudniekam liek uz gabaliem strādāt Etn. III, 135. graudniece iet tik pie lauka darbiem un kulšanas III, 136.
Avots: ME I, 638