I griêze (li. griežė˜), die Schnarrwachtel: grieze griež die Schnarrwachtel schlägt. rudzu tīrumā grieze iesāk savu vienmuļuo" griez, griez" A. XVII, 3. Zu griêzt, [li. griežti " schreien"].

Avots: ME I, 660

I griêze: auch Ramkau, Saussen, (mit iê ² ) Kabillen, Salisb.: g. grieza rudzīšuos BW. 2484.

Avots: EH I, 408

II griêze,

1) ein Pflug mit einer messerähnlichen Pflugschar, ein Abschtech pflug
Mar., [Domopol]: grieze - vienlemesis, ar kuŗu plē̦sumu plēšuot nuogriež ve̦lē̦nas platumu Sissegal n. A. XIII, 329;

2) aufgepflugtes Dreschland
Mar. n. PKr. XV, 115. Zu griêzt.

Avots: ME I, 660

II griêze,

1): auch Bērzgale; eine messerähnliche Pflugsehar
("arkla daļa, kuo pieiiek arklam priekšpušē, kad iet cietās zemēs art") Warkl. arklus iesiet, griezes uzsist Pumpurs Lāčpl. (v. J. 1888), S. 129; ‡

3) "= pavāle"' Linden in Kurl.: kad siens ūdenī; tad citādi nevar izkaitēt, kâ uz griezēm. nuo griezēm var redzēt, cik katrs pļāvis platas vāles.

Avots: EH I, 408

III grieze, jem., der den Kopf hin- und herdreht: kas tā tāda griezes galva? BW. 21231. Vgl. grieza III. Zu grìezt.

Kļūdu labojums:
21231 = 21234 var.

Avots: ME I, 660

IV grieze, ein Hutkopfband L. [?]

Avots: ME I, 660

[V griêze Domopol " ein Backfisch".]

Avots: ME I, 660

[VI grìeze ² Domopol, in mēness grieze, der Mondwechsel.]

Avots: ME I, 660