grillēt

grillêt,

1) "?": es redzēju (jūŗā) ze̦lta grilli grillējam BW. 11164 [aus Angermünde :

2) "drehen"
Rujen ;

3) "grob spinnen":
meitas grillē, kad nepruot vērpt Rujen.]

Avots: ME I, 655