grima, comm., ein unfreundlicher, griesgrämiger Mensch, ein Griesgram U. ; grima - saīdzis cilvē̦ks, kam ne˙kuo nevar izdarīt pa prātam Rindseln n. Etn. I, 122. [Zu gremt II (s. dies).]

Avots: ME I, 655

‡ *grima od. *grims "bars": sanākt ar visu grimu Celm.

Avots: EH I, 405