grim̃ža [Wandsen], comm.,

1) der Griesgram :
tas ir tāds grimža Adsel n. A. XIII, 330 ;

2) der Eigensinnige, Kapriziöse
Nurmh. n. Etn. IV, 33 ; [in Ruj. : "кто постоянно пристает". Vgl. gremža].

Avots: ME I, 655, 656

grim̃ža,

1): ve̦cmāte ir liela g. nuo cilvē̦ka Dond.

Avots: EH I, 406