grābējs
grâbẽjs,
1) einer, der harkt :
vārna pēra grābējiņus BW. 12788 ;
2) ein Zugreifer, ein Dieb ;
gaisa grābējs, ein Windbeutel.
Avots: ME I, 642
1) einer, der harkt :
vārna pēra grābējiņus BW. 12788 ;
2) ein Zugreifer, ein Dieb ;
gaisa grābējs, ein Windbeutel.
Avots: ME I, 642