gotene
guõtene [Selg., Wandsen, gùotene C.], guõte̦na [Līn., Pl., Dunika], Janš.,
1) die Stärke, Ferse:
man bij tāda turku bite kâ mē̦re̦na guotenīte (Var.: guoteniņa) BW. 30353;
2) guotenes od. guovju pe̦kas, Kuhpilz (agaricus cinnamomus)
U.; [vgl. li. nom. pl. gótenas "eine Pilzenart" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 114].
Kļūdu labojums:
Kuhpilz = ein brauner Pilz
Avots: ME I, 692
1) die Stärke, Ferse:
man bij tāda turku bite kâ mē̦re̦na guotenīte (Var.: guoteniņa) BW. 30353;
2) guotenes od. guovju pe̦kas, Kuhpilz (agaricus cinnamomus)
U.; [vgl. li. nom. pl. gótenas "eine Pilzenart" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 114].
Kļūdu labojums:
Kuhpilz = ein brauner Pilz
Avots: ME I, 692