gudât, -ãju, jammern, singen: pametu savu māmuliņu kâ gulbīti gudājuot BW. 23266, 2. Zu gàust.

Avots: ME I, 674

gudât: bē̦rni briesmīgi gudāja (= raudāja), kliedze pēc tē̦va Zvirgzdine,

Avots: EH I, 415