gulīns

[gulīns Fest., Nerft, liegend: g. klucis.]

Avots: ME I, 678


gulīns

gulīns: auch (mit î ) Oknist, Weissensee: gulīna labība ir tāda, kas gan˙drīz gul gar zemi Meselau. liec siju gulīnāk! Weissensee.

Avots: EH I, 417