gùldziens [Trik., Jürg., N. -Peb. u. a.], der hörbare Schluck, der Laut, der beim Schlucken od. beim Fliessen einer Flüssigkeit hörbar ist: viņš iemeta krietnu guldzienu Purap. brūnais šķidrums guldzieniem tecēja nuo pudeles laukā A. Up. durvju sprauga, pa kuŗu guldzieniem (ruckweise) spiedās iekšā vējš ar lietu A. Up. migla guldzieniem vien šaujas Pūrs I, 114.

Avots: ME I, 677

gùldziens: gulˆdziêns Wolmarshof, gùldzienis ² Auleja, Warkl.: dzert lieliem guldzieņiem Auleja. runāt nerunā; g. (ein Kehllaut) vien izgāja Warkl.

Avots: EH I, 417