gumbāt

I gum̃bât, -ãju, schwerfällig, mit schweren Schritten gehen: meita gumbbā kâ laču māte pa sē̦tu N. -Bartau. es redzēju divi lāči mežmalā gumbājam BW. 9849; 16269. es šķitu lapsīti gumbājam 25561. kur ellē dē̦lu māte? nere̦dz vairs gumbājam 23512, 1 (Var.: gubuojas).

Avots: ME I, 680


gumbāt

I gum̃bât, ‡

2) "?" : šķitu lāci gum̂bājam 2 (= gûŗājamies2?) Ceļi III, 126 (aus Turlau).

Avots: EH I, 419


gumbāt

II gumbât, eine Tute zusammenpollen Hasenp. n. U., tütenweise über einander rollen L. Vgl. kumbât.

Avots: ME I, 680