gurkšķētgurkšķêt (unter gur̂kstêt),1): sniegs gurkšķ Sauken. teļš ir tik mīksts, ka gur̂kšķ 2 vien Siuxt;3): guovs ir tâ pārē̦dusies, ka viņai sāk g. iek˙čā Siuxt.Avots: EH I, 421