ieradzis

iẽradzis, ieradze, Demin. auch ieradziņš,

1) die weiche Substanz in der Höhle des Horns
Katzd.;

2) der Rest eines abgeschagenen Horns
(ja guovij, aitai u. c. ragu nuosit, tad tai vietā re̦dzama ieradze PS., Lasd. n. A. XII, 560): mūsu te̦kulim tik ieradži atlikuši, ragus tas ir nuositis B. Vēstn.

Avots: ME II, 55