ieķert
ìeķer̂t, einschnappen wie eine Klinke; sich einhäkeln U. Refl. - tiês,
1) = ieķert: ieķerties aiz ragiem LP. I, 182. viņa ieķērās Fēliksa ruokā Vēr. II, 297. puojām viss tavs pulks, kas tev ieķēries astē Dünsb. Par. 109;
2) sich verlieben:
biji ieķēries šajā Lonijā līdz ausīm J. R. VII, 126.
Avots: ME II, 34
1) = ieķert: ieķerties aiz ragiem LP. I, 182. viņa ieķērās Fēliksa ruokā Vēr. II, 297. puojām viss tavs pulks, kas tev ieķēries astē Dünsb. Par. 109;
2) sich verlieben:
biji ieķēries šajā Lonijā līdz ausīm J. R. VII, 126.
Avots: ME II, 34