iebuldurēt

ìebul̂durêt, jem. in den Anfangsgründen des Lesens unterrichten Mag. XIII, 2, 44: bē̦rnu iebuldurēt grāmatā U. Refl. ìebul̃durêtiês, ìebul̃derêtiês, sich unterrichten, sich einüben, sich beibringen: likās iebuldurēties vajadzīguos pātarus Kundziņš Ve̦cais Stenders 13. rakstīšanā arī iebuldurējuos pati Brig. Ceļa jūtīs 122.

Avots: ME II, 5


iebuldurēt

ìebul̃durêt,

1): vairāk tādu zeņķü kam brāļa dē̦ls pa vasaru iebuldurē šuo tuo Brigadere Daugava 1928, S. 1214; ‡

2) "?": tâ var tādā dē̦kā ie. Daugava 1935, S. 395.

Avots: EH I, 505